Hinweis

Für dieses multimediale Reportage-Format nutzen wir neben Texten und Fotos auch Audios und Videos. Daher sollten die Lautsprecher des Systems eingeschaltet sein.

Mit dem Mausrad oder den Pfeiltasten auf der Tastatur wird die jeweils nächste Kapitelseite aufgerufen.

Durch Wischen wird die jeweils nächste Kapitelseite aufgerufen.

Los geht's

Tava tostera dubultā dzīve

Logo http://story.goethe.de/global-control-lettisch

Global Control

Kā pārvietoties internetā, lai neatstātu pēdas? Kāpēc tiek izšķirts starp baltās un melnās cepures hakeriem? Un kas patiesībā ir kriptogrāfiskie kari? Jautājumi par datu aizsardzību un drošību tīmeklī bieži vien skan sarežģīti, taču uz daudziem no tiem ir pavisam vienkārša atbilde.
Zum Anfang

Die Erfindung der Informationellen Selbstbestimmung

Vāciešiem ir īpaša attieksme pret privāto sfēru. Tas noteikti ir saistīts arī ar vācu vēsturisko pieredzi – “Stasi” (Valsts drošības ministrijas) izsekošanu VDR un nacionālsociālistiskā režīma īstenoto novērošanu un uzraudzību. Katrā gadījumā tā nebija nejaušība, ka 1983. gadā, kad valdība gribēja veikt tautas skaitīšanu, tūkstošiem cilvēku izgāja ielās. Juridiskās sūdzības nonāca līdz pat Federālajai satversmes tiesai, kas tad vāciešiem dāvāja jaunu pamattiesību veidu – informācijas privātumu, tātad tiesības noteikt, kurš un kādus datus par mani saglabā un apstrādā.

Šīs tiesības bija ceļa rādītājs vācu datu aizsardzības likumdošanai, kam bija un vēl aizvien ir arī liela starptautiska ietekme. Piemēram, uz jauno ES datu aizsardzības regulu, kas stājas spēkā 2018. gadā. Šai sakarā mēs varam strīdēties par to, kāds informācijas privātums vispār vēl iespējams digitalizētajā pasaulē, tomēr arī ideāli taču var būt efektīvi.
Zum Anfang

Der Staat und die Überwachung

Tiesības uz informācijas privātumu ir tā dēvētās aizsardzības tiesības pret valsti. Tas ir aizliegums valstij uzraudzīt personas bez noteikta iemesla. Vismaz teorētiski. Jo informācija, ko atklātībai nodeva Edvards Snoudens, parādīja, ka valstiskās uzraudzības apmērs tālu pārsniedz jebkādus pieņēmumus par to. Vācijas bundestāga izmeklēšanas komisija informācijas atklāšanas sakarā atklāja, ka skandālā iesaistīts arī Vācijas izlūkošanas dienests BND. Vienīgās politiskās sekas tam visam – BND kompetences tika paplašinātas tādā apjomā, lai tiktu legalizētas visas tās darbības, kas līdz tam bija nelegālas.

Tādā veidā BND likums nu ir ierindojams valstiskās uzraudzības pasākumu virknē. Piemēram, datu saglabāšanas noteikums spiež interneta piekļuves sniedzējus saglabāt visus savienojumu datus, un vajadzības gadījumā nodot tos dienestu rīcībā. Tiek izstrādāti arī citi likumprojekti. Attiecībā uz uzraudzību valsts virzās tikai vienā virzienā – vairāk!
Zum Anfang

Neue und alte Kryptokriege

 Ja politiskie pret uzraudzību vērstie pasākumi ir izrādījušies mazefektīvi, tad tehniskie ir bijuši daudz efektīvāki. Kopš Snoudena ir sākušās īstas šifrēšanas sacīkstes. Apple iMessage, Facebook WhatsApp un daudzi citi populāri pakalpojumi tagad ir droši šifrēti. Tas, ka tas vispār ir iespējams, ir saistīts arī ar to, ka uzvaras “kriptogrāfiskajos karos” tika izcīnītas jau arī deviņdesmitajos gados. Toreiz amerikāņu politiķi mēģināja kavēt drošas šifrēšanas izplatību. Aktīvistiem izdevās nostiprināt tehnoloģijas tādā mērā, ka arī politika tās vairs nevarēja apturēt. Pēdējo izšķirošo lomu nospēlēja komerciālie interneta servisi. Tiem bija nepieciešama droša kriptogrāfija transakciju šifrēšanai.

Bet šodien politiķi atkal ir cīņas gatavībā un grib piespiest Apple un WhatsApp ierīkot pakaļdurvis valdības dienestiem un tādā veidā - neizbēgami – padarīt šifrēšanu nedrošu. Vai mēs stāvam uz nākamo kriptogrāfisko karu sliekšņa?
Zum Anfang

Damit niemand weiß, dass du ein Hund bist

“Internetā neviens nezina, ka tu esi suns,” saka suns, rakstot ar datora tastatūru. Izdevuma New Yorker 1993. gada karikatūra atspoguļo to, kā toreiz tika uztverts internets. Agrāk anonimitāte bija interneta dabiskā īpašība. Pretēji fiziskajai pasaulei, pārvietojoties “kibertelpā” par labāku tika atzīts izdomāts pseidonīms. Tostarp daudzi izmēģināja otru dzimumu; identitāte tika izpētīta rotaļas veidā. Tas izmainījās vēlākais līdz ar Facebook. Šodien sērfot internetā ar īsto vārdu ir normalitāte. Un kopš Snoudena mēs varam būt droši, ka vismaz VDI zina, kurš ir tas suns. Taču anonimitāte tīmeklī pastāv vēl aizvien – cilvēkiem, kuri nebaidās no ieguldījuma.

Anonimitātes nodrošināšanas dienesti kā Tor atļauj efektīvi aizsegt tavu identitāti. Dienests visus interneta pieprasījumus novada caur kompleksu šifrētu serveru sistēmu, līdz neviens vairs nevar noskaidrot tavu IP adresi – tātad interneta adresi, kas identificējama nepārprotami kā tavējā. Ja šodien tīmeklī vēl klejo suņi, tad viņi izmanto Tor.
Zum Anfang

Das geheime Doppelleben deines Toasters

Palēnām jau tā kā būs gana ar cilvēku internetu. Šķiet, tā uzskata industrija, kas pēdējā laikā datoru iebūvē katrā televizorā un katrā gaismas slēdzī. Taču arī “lietu internets” rada jaunas problēmas, jo, kā mēs visi zinām, datoriem piemīt nedrošības tendence. To sauc par izkliedēto pakalpojuma atteikumu jeb DDoS (Distributed Denial of Service) uzbrukumu, kad notiek kāda servera bombardēšana ar tik daudziem pieprasījumiem, ka tas ieziet no ierindas. To panāk hakeri, vadot tālvadības datoru armiju, tā saukto botu armiju.

Botu armijas pastāv jau ilgi, taču tās nekad nav bijušas tik lielas kā šodien. Proti, izrādās, ka datorizētās lietas to slikti uzraudzīto programmatūru dēļ ir pārāk viegli “rekrutējamas” – tātad uzlaužamas. Līdz ar lietu internetu tagad rodas nezināma lieluma jaunas armijas, kam nesen pat izdevās nospiest uz ceļiem nozīmīgas Twitter un Amazon vietņu infrastruktūras. Kas zina, varbūt tur piedalījās arī tavs tosters.
Zum Anfang

Von weißen und schwarzen Hüten

Vienmēr tie hakeri! Vai nevar viņus savaldīt? Uzmanīgi! Hakeris uzreiz nenozīmē hakeris. Te ir runa par teju 40 gadus vecu subkultūru, kas radījusi daudzveidīgu kultūrainavu. Hakeru pasauli var iztēloties kā sava veida ekosistēmu. Ir hakeri, kas uzbrūk sistēmām, lai tās pārņemtu, nozagtu datus vai sagrautu sistēmas. Tos sauc par melnajām cepurēm (Blackhats). Un ir baltās cepures (Whitehats), kas arī uzlauž sistēmas, taču ar mērķi pievērst uzmanību drošības caurumiem, lai tādā veidā darītu mūsu sistēmas drošākas. Vācijā viņiem pat ir sava biedrība - Chaos Computer Club –, kas pastāvīgi pauž savas domas par datordrošības jautājumiem.  

Ja valstis vēlas darboties kā hakeri, kā tas šobrīd jau notiek, tad tiek runāts par “kiberkaru”. Šādos gadījumos valsts meklē drošības caurumus, lai ielauztos datorsistēmās. Tiesa gan, tikai kā melnās cepures. Cerības sagaidīt valsts balto cepuri līdz šim bijušas veltas.
Zum Anfang

Willkommen in der Welt der Plattformen

Tu vēlies iepirkties? Nāc uz Amazon! Nepieciešams taksometrs? Izvēlies taču Uber. Meklē pārnakšņošanas iespējas? Airbnb! Tavi draugi ir Facebook, savas ziņas tu lasi tviterī un WhatsApp tu ar ģimeni tērzē par to, ko jūs šovakar skatīsieties Netflix. Mēs jau sen dzīvojam platformu pasaulē. Lieli monopola veidi tehnoloģiju piedāvātāji ir iespraukušies starp mums un mūsu vajadzībām un regulē mūsu dzīvi. Un tas taču arī ir tik ērti! Taču platformas nav nekādi parastie uzņēmumi.

Mēs esam iemanevrējuši to atkarībā, jo nekas vairs nefunkcionē bez platformām. Valstis jau sen vēršas pie Facebook, lai atrisinātu savas problēmas. Marks Zukerbergs mutē par politiķi; iespējams, par pasaules varenāko politiķi, jo viņš taču pārvalda divu miljardu cilvēku datus. Taču kā mēs varam ierobežot platformu varu, lai nekaitētu paši sev? Jo pasaulē bez Amazon un Facebook tomēr vēlas dzīvot tikai nedaudzi.
Zum Anfang

Du lebst in deiner eigenen Realität

2011. gadā amerikānis Eli Parizers brīdināja, ka mūsu izturēšanās sociālajos medijos novedīs pie izkropļotas realitātes uztveres. Visu laiku sekojot vai draudzējoties tikai ar cilvēkiem, kurus mēs pazīstam, mēs arvien izteiktāk dzīvojam “filtra burbulī”. Tādējādi mums zūd kopējā sabiedrības realitāte.

Ja palūkojas uz politisko vidi ASV, tad šis viedoklis nemaz neizklausās maldīgs. Patiešām, kūrēt pašam savu pasaules uztveri vēl nekad nav bijis tik viegli. Šodien ir ne tikai neticami daudz ziņu avotu – ar sociālo mediju rīkiem kā tviteris un Facebook ir arī ļoti viegli salikt kopā šo avotu saturus.

Bet vai filtra burbulis nav arī pašnoteikšanās izpausme? Un vai klasiskā žurnālistika arī nav filtrs? Vai vispār pastāv kaut kas tāds kā nefiltrēta realitāte? Varbūt tas jau ir sākums tam, lai apzinātos, ka mēs vienmēr, arī bezsaistē, dzīvojam filtra burbulī.
Zum Anfang

Ich weiß, was du nächsten Sommer tun wirst

Dati tiek ne tikai savākti un saglabāti, pirmām kārtām tie tiek izvērtēti. Agrāk runāja par “datizraci” (data mining), šodien tos sauc par “lielajiem datiem“ (big data). Pirmām kārtām tas nozīmē to, ka izvērtējamo datu apjoms ir par lielu, lai tos apstrādātu uz viena vienīga datora. Tāpēc ir izstrādāts paņēmiens, kurā datu apjoms tiek sadalīts pa vairākiem datoriem, kas tos paralēli izvērtē.

Interesanti ir tas, ka ļoti liels datu apjoms ļauj izdarīt vairāk secinājumu. Statistikā to pazīst kā “Lielā skaita likumu”. Jo lielāks izlases pārbaužu skaits, jo precīzāk ir izmērāmi statistiskie rādītāji.

Daudzi jau tic, ka spēj paredzēt cilvēku uzvedību. Taču līdz šim tas izdodas tikai attiecībā uz cilvēku masām, teju nekad attiecībā uz indivīdiem. Piemēram, datu analītiķi var paredzēt, ka 26,4 no 100 neprecētajiem autobusu šoferiem pēc darba iedzers alu, taču nevar paredzēt, tieši kuri. Taču tas ir pietiekami, lai atbildētu uz jautājumu, kuram pēc darbalaika beigām būtu jāparāda alus reklāma.
Zum Anfang

Der Computer, dein Freund und Herrscher

Arī intelekts nav nekas cits kā lielie dati. Mūsu smadzenes apstrādā ārprātīgus datu apjomus, daudz lielākus, nekā spēj jaudīgākās datorsistēmas. Tāpēc jaunākā lielo datu tehnoloģija orientējas uz smadzeņu funkcionēšanas veidu. Virtuālie neironu tīkli simulē mūsu sinapses un tādā veidā izvērtē datus. Tas funkcionē pārsteidzoši labi. “Mašīnmācīšanās” (machine learning) procesā neironu tīkliem tiek piegādāts milzīgs datu apjoms, piemēram, attēli. Neironu tīklos izveidojas struktūras, kas reaģē uz jau apgūto pieredzi, tādā veidā spējot identificēt sejas vai priekšmetus fotogrāfijās.

Šīs tehnikas izplatīšanas šobrīd tikai sākas, bet daži zinātnieki jau ceļ trauksmi: kas notiks, ja mākslīgais intelekts kļūs gudrāks par mums? Ja progress datorspējas jautājumos turpināsies kā līdz šim, mākslīgais intelekts jau pēc dažiem gadu desmitiem varētu būt tūkstoškārt inteliģentāks nekā mēs. Cerams, ka tad tas pret mums izturēsies jaukāk, nekā, piemēram, mēs pret skudrām.
Zum Anfang

Impressum

Koncepcija un teksts: Mihaels Zēmanis

Ilustrācijas: Jūlija Klementa

Redakcija: Jākobs Rondtālers

© 2017 Goethe-Institut
Zum Anfang
Scrollen, um weiterzulesen Wischen, um weiterzulesen
Wischen, um Text einzublenden
Schließen
Übersicht
Nach links scrollen
Kapitel 1 Global Control

Tava tostera dubultā dzīve

Kapitel 2 Die Erfindung der Informationellen Selbstbestimmung

Informācijas privātuma izgudrošana

Kapitel 3 Der Staat und die Überwachung

Valsts un uzraudzība

Kapitel 4 Neue und alte Kryptokriege

Jaunie un vecie kriptogrāfiskie kari

Kapitel 5 Damit niemand weiß, dass du ein Hund bist

Lai neviens nezina, ka tu esi suns

Kapitel 6 Das geheime Doppelleben deines Toasters

Tava tostera slepenā dubultdzīve

Kapitel 7 Von weißen und schwarzen Hüten

Par baltajām un melnajām cepurēm

Kapitel 8 Willkommen in der Welt der Plattformen

Laipni lūgti platformu pasaulē

Kapitel 9 Du lebst in deiner eigenen Realität

Tu dzīvo pats savā realitātē

Kapitel 10 Ich weiß, was du nächsten Sommer tun wirst

Es zinu, ko tu darīsi nākamajā vasarā

Kapitel 11 Der Computer, dein Freund und Herrscher

Dators, tavs draugs un pavēlnieks

Kapitel 12 Impressum

Par izdevēju

Nach rechts scrollen